PAR PROJEKTU

Fonds “Mākslai vajag telpu” rosina sešus atpazīstamus latviešu māksliniekus veltīt 2020. gada vasaru dokumentāla sociālās mākslas projekta veikšanai.

Fotogrāfijas projekts “Atstatuvums” ir sabiedriski nozīmīgs mākslas notikums, kurā piedalās seši Latvijā labi pazīstami mākslinieki — Andrejs Strokins, Ieva Balode, Kristīne Madjare, Iveta Gabaliņa, Georgs Avetisjans un Reinis Hofmanis. Tā ir iecerēta kā daudzpusīga un interesi rosinoša dokumentāla liecība par dažādām sociālām grupām Latvijā. Viens no svarīgiem aspektiem projekta īstenošanā ir fonda “Mākslai vajag telpu” mērķis papildināt mākslinieku zināšanas par to, kā kvalitatīvi veikt sociāli nozīmīgus mākslas projektus. Lai to nodrošinātu, kā konsultante tika pieaicināta kultūras antropoloģe un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, kura semināra formātā, pirms vēl mākslinieki sāka veikt izpēti, no sociālās un kultūras antropoloģijas aspekta konsultēja un skaidroja, kā veidot sociāli atklājošus pētījumus par konkrētām sociālām grupām, vienlaikus saglabājot ētisku izpratni un pieeju.

Sākotnēji izstāde bija iecerēta Dubultu mākslas stacijā, kas konceptuāli ir piemērota vide izstādei - tā ir telpa, kur dažādu cilvēku ceļi krustojas ik dienu. Tomēr pandēmijas izplatības radīto ierobežojumu dēļ tika pieņemts lēmums veidot digitālu izstādi interneta vietnē www.atstatuvums.lv

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF).

PROJEKTU AUTORI

Andrejs Strokins (1984) ir latviešu fotogrāfs, kas galvenokārt strādā ar dokumentālo fotogrāfiju, fotoarhīviem un vernakulāro jeb atrasto fotogrāfiju. Viņš ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un ieguvis papildu izglītību dažādos fotokursos un radošajās darbnīcās. Līdz šim piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojis personālizstādi “Cilvēki kāpās” Lietuvā (2014) un “Traucējumi un šķēršļi” LLMC Ofisa galerijā (2015). Pēdējo gadu laikā viņš ir guvis aizvien augošu atzinību vairākos vietēja un starptautiska mēroga konkursos un izstādēs. Papildus personīgajiem projektiem Andrejs darbojas kā neatkarīgais fotogrāfs, dokumentējot kultūras vai mākslas notikumus, uzņemot portretus un veicot dažāda veida izdevniecības darbus.

www.strokins.infoIndiešu komūna Rīgā

Georgs Avetisjans (1985) ir grāmatu veidotājs un fotogrāfs no Latvijas, kurš 2016. gadā ieguvis maģistra grādu fotogrāfijā Braitonas universitātē Lielbritānijā. Mācījies fotogrāfiju pie Andreja Granta, piedalījies vairākās ISSP vasaras skolās, Docking Station rezidencē Amsterdamā un citās starptautiskās programmās; šogad viņš ir PARALLEL - European Photo Based Platform dalībnieks. Septiņus gadus dzīvojis ASV un Lielbritānijā, guvis starptautisku izstāžu pieredzi un saņēmis vairākus apbalvojumus. 2017. gadā Georgs ar domubiedriem dibināja izdevniecību “Milda Books”, bet 2018. gadā izdeva savu pirmo grāmatu “Dzimtene. Valstī garākais ciems”. Šis projekts iekļauts Latvijas simtgades projektā un izstādīts Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Piedalījies vieslekcijās ISSP, RSU, TJN Annas 2 Rīgā, Braitonas universitātē Lielbritānijā, Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā Nīderlandē u.c. Georga radošā darba fokusā ir daudzslāņains un pētījumos balstīts stāstījums par identitāti, ģenētiku, eksistenci, kā arī laikmetīgiem jautājumiem. Viņa projektos, kuru pamatā nereti ir arhīva materiāli, piezīmes un pētniecisks process, sastopas realitāte un fikcija, poētiskais mijiedarbojas ar dokumentālo. Savos darbos, kas bieži vien ir piesātināti ar tekstiem un vizuālām detaļām, Georgs pievēršas dzimtas saknēm gan Latvijā, Armēnijā un Gruzijā, gan arī Sibīrijas ziemeļos, kur dzimusi autora māte un 14 gadus izsūtījumā pavadījusi vecāmāte.

www.georgeavetisyan.com
Kurzemes Lībieši

Kristīne Madjare (1987) apguvusi fotogrāfiju Tartu Mākslas akadēmijā, papildus studējusi arī Hannoveres Lietišķo zinātņu un mākslas universitātē Vācijā un ISSP, kā arī piedalījusies vairākās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Ikdienā Kristīne daudz strādā modes fotogrāfijā, kā arī veido kultūras pasākumu fotoreportāžas. Pēdējos gados savā radošajā darbībā viņa pievērsusies dažādām nošķirtām, nesaprastām kopienām un sarežģītiem dzīvesstāstiem, gan dokumentējot savu dzimto pilsētu, gan arī novērojot kristiešu kopienu, kas ārstējas no atkarībām. Kristīnei fotogrāfija ir veids kā piespiest sev komunicēt ar ārpasauli, tā ļauj nonākt vietās un situācijās, kur citādi nenonāktu, un procesā ne vien iepazīt līdz tam neapzinātas vietas un cilvēkus, bet arī labāk iepazīt pašai sevi.

www.kmadjare.com
Pāragri Pieaugušie

Ieva Balode (1987) ir māksliniece un filmu kuratore, kas galvenokārt strādā ar analogo attēlu un dažādām tā izmantošanas iespējām. Ieva ar saviem darbiem ir piedalījusies gan vietēja, gan starptautiska mēroga izstādēs, kas nereti rezultējas ne tikai fotogrāfiju, bet arī instalāciju, kino un performanču veidā. Viņa ir arī mākslinieku kolektīva un analogās filmu laboratorijas “Baltic Analog lab” dibinātāja, kas piedāvā telpu radošai izpētei un apmācībām dažādu līmeņu analogo mediju interesentiem. Tāpat viņa ir arī eksperimentālā filmu festivāla “Process” vadītāja. Savos darbos viņa interesējas par cilvēka psihi, tās attīstības procesiem, cilvēka apziņas un zemapziņas robežām, un visam, kas sniedzas aiz tām.

www.ievabalode.com
Izredzētie

Reinis Hofmanis (1985) ir mākslinieks un praktizējošs fotogrāfs, kura darbus raksturo sociālantropoloģisks skatījums un interese par dažādām sabiedrības grupām un to radīto vai ietekmēto vidi. Reinis apguvis fotogrāfiju Lietišķo zinātņu un mākslas universitātē Hannoverē un ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Izstādēs piedalās kopš 2003. gada, veidojis vairākas personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. 2012. gadā ieguvis “Archifoto” galveno balvu, 2013. gadā ieņēmis 2. vietu “Sony World Photography Awards” arhitektūras kategorijā, 2018. gadā veidojis fotogrāfiju sēriju Latvijas paviljonam Venēcijas Arhitektūras biennālē. Reiņa darbi ir publicēti “New York Times”, “Financial Times”, “Spiegel”, “Esquire”, “Bloomberg”, “Le Monde”, “The British Journal of Photography” un citviet.

www.reinishofmanis.lv.
Dārzs uz salas

Iveta Gabaliņa (1979) ir pazīstama Latvijas fotogrāfe, kas fotogrāfiju apguvusi Andreja Granta studijā, Bornmutas Mākslas institūtā un Fotogrāfijas maģistratūras programmā Ālto universitātē, Helsinkos. Viņa ir ieguvusi vairākas balvas starptautiskos fotogrāfijas konkursos — “C/O Berlin Talents 2013”, “Burn Magazine award” un “CDS Dokumentālās fotogrāfijas balvu”, kā arī nominācijas pasaules nozīmīgākajos fotokonkursos “Sony World Photography award” un “Leica Oskar Barnack Award”. Viņas darbi tiek regulāri izstādīti kā Latvijā, tā ārvalstīs.

ivetagabalina.com
Tā arī var būt

KOMANDA

Katrīna Jaunupe ir fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja kopš tā dibināšanas (2014), organizējot visas tā aktivitātes un izstrādājot fonda rīkoto pasākumu koncepcijas. 2019. gada izstāžu cikla “LMA100” un fotogrāfijas projekta “Atstatuvums” kuratore. Galvenā redaktore 2019. gada pavasarī iznākušā “L’Officiel” mākslas izdevumam. Katrīnai ir ilggadēja pieredze projektu vadībā, kā arī reklāmas un sabiedrisko attiecību jautājumos. Beigusi Politikas zinātnes programmu Latvijas Universitātē un maģistra programmu Latvijas Mākslas akadēmijā Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Kuratoru specialitātē. Organizējusi dažādus pasākumus, veidojusi PR un mārketinga kampaņas, līdzdarbojusies politisko kampaņu veidošanā un vadījusi Latvijas Nacionālās operas un baleta Komunikācijas nodaļu.

Rolands Briedis (1991) ir “Independent filmmaker” jeb neatkarīgais filmu mākslinieks. Absolvējis Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļu gan bakalaura, gan maģistra programmā. Regulāri piedalās dažādos ar kultūru saistītos projektos un izstādēs kā video mākslinieks. Jau kopš 2014. gada aktīvi sadarbojas ar fondu “Mākslai vajag telpu”.

Lāsma Goba ir fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāja. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju un šobrīd studē antropoloģiju Latvijas Universitātes maģistrantūrā. Strādājusi dažādās kultūras iniciatīvās un projektos, dažreiz raksta pārdomas par redzēto laikmetīgajā dejā interneta žurnālā Dance.lv

Ieva Lība Ratniece pašlaik studē Latvijas Mākslas akadēmijas nodaļā “Kustība. Attēls. Skaņa”. Izglītību guvusi arī Mākslas skolā Ģentē, Beļģijā, un iepriekš studējusi Kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātē. Ievu interesē kustīgs un nekustīgs attēls, tā mijiedarbe ar skaņu un tekstu, un dažādi eksperimentāli audiovizuālās komunikācijas veidi. Ieva uzskata, ka spēja komunicēt un saprotamā veidā pasniegt pat vissarežģītākos konceptus un idejas mūsdienās ir svarīgāk nekā jebkad. Vienalga, vai tā ir verbāla, vizuāla vai cita veida komunikācija, viņasprāt, patiesi stāsti, idejas, cilvēki un to atšķirīgās perspektīvas ir auglīga augsne veselīgām diskusijām, kam ir spēja kliedēt pārpratumus to saknē. Ieva domā, ka problēmas rodas tad, kad cilvēki nespēj un nevēlas viens otru saprast, jūtas nošķirti, nepamanīti vai citādi nevajadzīgi. Ieva ir projekta brīvprātīgā.

Agnese Pētersone ir jelgavniece, kas šobrīd studē un pavada laiku Rīgā. Jau iepriekš darbojusies mākslas un mediju vidē, iegūstot 2. vietu Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rīkotajā eseju konkursā un piedaloties Latvijas Radio 5 “Pieci.lv” jauno dj skolā pie mentora Toma Grēviņa. Savas gaitas fondā “Mākslai vajag telpu” iesākusi 2018. gadā, brīvprātīgi darbojoties projektā “Skaņai vajag mākslu”. Liela teātra un literatūras cienītāja, visu kaķu labākā draudzene un topošā piparmētru tējas nepilnas slodzes eksperte.

Vizuālā identitāte un grafikas dizains Ģirts Reiniks
Mājaslapas dizains un izstrāde WRONG

MĀKSLAI VAJAG TELPU

Fonds “Mākslai vajag telpu” dibināts 2014. gadā ar mērķi panākt 20. gs. otrās puses un laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Latvijā.

Fonds ir sabiedriska labuma statusa nevalstiska organizācija, kas sabiedrībā pirmo ievērojamo atpazīstamību ieguva 2014. gadā, Rīgā izvietojot 15 gliemežu skulptūras, ko radīja itāļu mākslinieku grupa “The Cracking Art Group”. Gliemeži tika izvietoti Rīgas pilsētvidē ar domu piesaistīt sabiedrības uzmanību, kā arī iesaistīt sabiedrību 20.gs. otrās puses un mūsdienu mākslas muzeja izveides nepieciešamības atbalstā. Gliemezis kā simbols tam, ka šis process notiek ļoti lēni, taču tajā pašā laikā skulptūra ir laikmetīgs pilsētvides objekts. Tā bija mākslas akcija, kas tieši mijiedarbojās ar Latvijas sabiedrību, iespējams, pirmo reizi tik plaši piesaistot sabiedrības uzmanību par atbilstošas laikmetīgās un modernās mākslas institūcijas trūkumu valstī.

Sākot ar 2015. gadu, fonds ik vasaru organizēja izstāžu ciklus melnos jūras konteineros - “MVT Vasaras mājā”. Četrus gadus izstāžu telpa atradās Kalnciema un Melnsila ielu stūrī, taču pēdējā pastāvēšanas gadā - 2019. gadā - konteineri tika pārvietoti uz Esplanādi, pie Raiņa pieminekļa. Pirmie trīs izstāžu cikli tika veltīti vienam pēckara mākslas dižgaram (Džemma Skulme (2015); Ilmārs Blumbergs (2016); Andris Grinbergs (2017)), aicinot jaunos māksliniekus radīt 10 dienu garas ekspozīcijas, kurās piedāvāt savu māksliniecisko interpretāciju par konkrētā pēckara mākslinieka daiļradi vai dzīvi. 2018. gadā fonds rīkoja izstāžu ciklu “Skaņai vajag mākslu”, populāriem mūziķiem muzikāli interpretējot kādu vienu 20. gs. otrajā pusē tapušu mākslas darbu, kamēr scenogrāfisku risinājumu radīja jaunie mākslinieki. 2019. gadā “MVT Vasaras mājā" tika svinēta Latvijas Mākslas akadēmijas simtgade, izstāžu ciklu nodēvējot "LMA100", tādēļ arī pēdējā pastāvēšanas gadā tā atradās Esplanādē - ģeogrāfiski tuvāk izstāžu cikla tēmai.

Fonds rīko arī laikmetīgās mākslas izstādes reģionos, piedalās “Latvijas Skolas somas” programmā ar izglītojošu nodarbību piedāvājumu jauniešiem par 20. gs. otrās puses un laikmetīgo mākslu.

Projektu "Atstatuvums" atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.

KONTAKTI

www.makslaivajagtelpu.lv
TĀLRUNIS +371 26305862
EPASTS mvt@makslaivajagtelpu.lv